Lūdzu ievērojiet, ka šonakt ir tapušas divas nodaļas. Nepalaidiet vienu garām.
Četros nulle, nulle zvanīja modinātājs.
No gultas izvēlās divas pusaizmigušas meitenes. Cikāde pilnībā pamodās pirmā. Melisa vienmēr apbrīnoja to enerģiju, kas nerimstoši kūsāja meitenē. Viņa pati pamodās tikai tad, kad ielēja sev sejā aukstu ūdeni. Atgriezusies istabā viņa ieraudzīja Cikādi jau pilnībā gatavu. Visu laiku, kamēr Melisa taisījās, Cikāde lēkāja apkārt pa istabu. Melisa savukārt visu laiku runāja. Agri no rītiem viņu apklusināt nespēja pilnīgi nekas.
Kad viņa bija gatava, meitenes savāca dāvanas un kūku. Tad viņas pavisam klusām sāka lavīties ārā no dzīvokļa un lejā pa kāpnēm. Melisa jau iepriekšējā vakarā bija sarunājusi ar vienu no geimeriem, lai viņi atstāj pagraba durvis neaizslēgtas.
Pie durvīm viņas aizdedzināja svecītes uz kūkas. Klusi atvērušas durvis viņas ielavījās iekšā. Kā par brīnumu vismaz 4 cilvēki vēl negulēja. Ar brīdinošām zīmēm, viņas lika tiem izturēties klusu. Kreisā gultu bija pavisam viegli atrast. Tā bija vienīgā gulta, kurai bija sega ar lācīšiem un Kreisā mati, kā spilgts zāles kušķis rēgojās vienā tās galā.
-Viens. Divi, Trīs! – Cikāde čukstēja un pēc trīs sasita kopā šķīvjus. Abas meitenes sāka dziedāt dzimšanas dienas dziesmu. Viss pagrabs, ieskaitot Kreiso, pamodās. Lielākā daļa cilvēku sāka dziedāt līdzi. Pats jubilārs izskatījās pēc tāda, kurš neko nesaprot un ir pārliecināts par to, ka vēl aizvien sapņo. Kad dziesma izskanēja, Cikāde ieleca viņa gultā un uzspieda viņam uz lūpām lielu dzimšanas dienas buču. Pēc tam viņam lika nopūst svecītes. Tad Kreisais tika apdāvināts. Saņemot Cikādes dāvanu, viņa seja pieņēma neatkārtojamu izteiksmi. Tā svārstījās starp „Burkāni! Kā es tevi mīlu” un „Pag, kas pie velna?”. Viņš svēti apsolījās šīs abas lietas vienmēr lietot kopā. Bet kleitu viņš uzvilka mugurā uzreiz.
-Tagad es jūtos kā īsta līgava, - Kreisais lepni teica, iekozdamies burkānā.
Dzimšanas dienas šokolādes kūka četros no rīta patika visiem. Drīz no kūkas palika pāri tikai šokolādes nospiedums uz šķīvja un svecītes. Šoreiz tā pat negaršoja pēc olām ar šokolādes garšu.
Kad viss bija apēsts, pulkstenis pie sienas rādīja pieci no rīta. Melisa nožāvājās.
-Ejam atpakaļ gulēt? – viņa vaicāja.
-Labi, - Cikāde atbildēja uz viņu kritiski paskatījusies, - citādāk tu tūlīt aizmigsi sēžot, bet tevi vēl šovakar dzīvu vajadzēs.
Viņas novēlēja visiem pamodinātajiem cilvēkiem saldu dusu un devās atpakaļ uz dzīvokli gulēt. Nākošreiz viņas pamodās tad, kad ārā jau bija pavisam gaišs un dzīvoklī notika pierastā rosība.
Dienas plānā vēl bija aiziet līdz veikalam ar kādu pilngadīgu personu un iegādāties dzeramo vakaram. Cikādei bija iedvesma jaukt kokteiļus, tāpēc viņai jau bija sastādīts saraksts ar nepieciešamo alkoholu.
Līdzi viņām izdevās sarunāt Beņķi. Kamēr viņš taisījās, uzvilka bikses un tamlīdzīgi, Cikāde virtuvē mazgāja tukšās pudeles, lai nevajadzētu visus kokteiļus katru reizi jaukt no jauna.
Ar veikalu viņi tika galā diezgan ātri. Melisa saprata, ka pudeļu nešana ir diezgan smaga nodarbe. Tāpēc viņa bija priecīga beidzot nokļūstot atpakaļ mājās. Viņai par pārsteigumu virtuvē pie galda jau sēdēja Juris ar Matiem un dzēra alu.
-Ballīte jau sākas? – Beņķis vaicāja, viņiem piebiedrodamies.
-Jāsāk jau ir. Lai ballīte ilgāka sanāk, - Juris smējās.
-Uzmanies, ka viņa tev nebeigsies pirms sākuma, - Melisa iebilda, krāmēdama ārā uz galda pudeles.
-Nu gan jums te ir kolekcija, - atzinīgi novērtējis pudeles, Mati teica. – Jūs vienkārši gribat visu izmēģināt vai arī jums te būs kokteiļu jaukšana.
-Viennozīmīgi kokteiļi, - topošā bārmene atteica un sāka meklēt nepieciešamos traukus.
Melisa tikmēr izmantoja iespēju iemukt savā istabā un steidzīgi izpildīt dažus mājasdarbus, jo viņai bija tāda sajūta, ka nākošajā dienā no mājasdarbu pildīšanas nekas nesanāks. Vēstures esejas vidū pie viņas durvīm kāds pieklauvēja.
-Jā?
-Varu ienākt? – jautāja Matu galva.
-Protams, it īpaši, ja tu nāc ar zināšanām par Bizantiju.
-Nē, tādu gan man nav. Bet mani nupat izmeta ārā no virtuves.
-Kāpēc?
-Es gribēju uzjaukt kādu kokteili, bet Cikāde man neļāva, un tad mēs sakāvāmies. Tad Jurim un Beņķim nostrādāja sieviešu solidaritāte un viņi mani izlika aiz durvīm.
-Neveicas tev, - Melisa smējās un lika viņam apsēsties turpat uz grīdas. Meitene turpināja rakstīt savu vēstures eseju, bet Mati pievērsās viņas vēstures grāmatai. Abi bija tik tālu iegrimuši katrs savā nodarbē, ka nemaz nepamanīja istabā ienākam Cikādi ar kokteiļu krūzēm rokās.
-Ei, tauta, - viņa uzsauca.
Mati izbijās un izmeta no rokām grāmatu, bet Melisa netīšām šo saucienu ierakstīja savā esejā. Turklāt viņa bija tik tālu iegrimusi, ka turpināja rakstīt. Cikāde viņu aplūkoja, izgāja no istabas un atveda Juri.
-Izdari kaut ko ar viņu. Viņai ir pazudusi saikne ar ārpasauli. Viņa atrodas Bizantijas impērijas laikos, - Cikāde šausminājās.
Juris kritiski paskatījās, tad viņš meiteni pacēla, pārmeta pāri vienam plecam un iznesa ārā no istabas. Viņš viņu iznesa cauri visam dzīvoklim un nometa uz dzīvojamās istabas dīvāna. Tad uzradās Cikāde ar segu un kokteiļa krūzi. Viņa ievīstīja Melisu segā un iedeva viņai krūzi:
-Veseļojies bērns, veseļojies.
Melisa sāka smieties: - Ja es kādreiz gribēšu sajukt prātā, jūs man to neļausiet, vai ne? Bet, ja jūs mani vienmēr ārstēsiet ar šitādām dzirām, tad jukt prātā es varētu biežāk, - viņa teica, kad bija pagaršojusi Cikādes uzjaukto kokteili.
Tad bija arī pienācis laiks doties lejā uz ballīti. Viņi nonesa lejā bļodu ar nenosakāma sastāva garšīgu dzērienu, kas atgādināja ļoti pakusušu šokolādi un vairākas pudeles ar Cikādes jauktajiem kokteiļiem. Cilvēki bija sākuši vākties. Un viņu solījās būt daudz, jo Kreisais pazina gandrīz visus un tie, kurus nepazina viņš, zināja viņu.
Kreisais vēl joprojām staigāja Melisas dāvinātajā kāzu kleitā. Viņš visiem stāstīja to, ka jūtas, kā laimīgā līgava savā kāzu dienā. Uz viena galda stāvēja bļoda pilna ar pagatavotiem roltoniem. Pie tās stāvēja Juliana ar Emīlu un sacentās ar ēšanas ātrumu. Bet ieraudzījusi Melisu, Juliana kapitulēja un skrēja sasveicināties ar draudzeni.
Par dzeramo cilvēki bija parūpējušies ar uzviju. Kad visi bija puslīdz ieradušies, katrs sev pielēja plastmasas krūzīti ar savu mīļāko dziru un klausījās Kreisajā.
-Tagad vajadzētu būt tostam, bet es tikai lūdzu - piedzerieties par mani! - un visi iedzēra uz viņa veselību.
Kreisā ballīte tiešām bija tāda, kas rāva nost pagrabu. Pat burtiskā nozīmē, jo kādā mirklī Beņķis mēģināja izrakt pagraba grīdā caurumu. Par laimi viņu diezgan ātri apturēja, jo tomēr nebūtu bijis labi, ja viņš būtu aizracies līdz Ķīnai un ballītē masveidā sāktu ieplūst ķīnieši.
Melisa atcerējās ballītes pirmās trīs stundas. To laikā viņa bija pīpējusi ūdenspīpi un runājusi ar apkārtējiem par ģeometriju.
-Aplis ir daudzstūris ar ļoti daudziem stūriem.
Bedrēm.
-Paņem izroc somu un ieliec viņā bedri, tad ieliec to atpakaļ bedrē un atroc atkal ciet.
Un lidojošiem rūķīšiem.
-Viņi ielidos tavā istabā un nozags visus tavus putekļu zaķīšus.
Tad viņa bija gājusi ārā spēlēt sunīšus, nokritusi un nobrāzusi kāju. Juris bija tēlojis medmāsiņu un apsējis viņas kāju. Tikai diemžēl to, kura nebija nobrāzta. Cilvēki piedzērās apbrīnojami ātri. Pēdējā lieta, ko Melisa atcerējās bija tas, ka viņa gulēja uz Jura ceļiem pīpējot ūdenspīpi.
Tad viņa atjēdzās nākošajā rītā gultā. Viņai apkārt bija aplikta Jura roka, kas likās nenormāli smaga. Izstaipoties Melisa pēkšņi pamanīja to, ka viņa augšup gurniem ir pilnīgi kaila. Protams, pamodusies puskaila gultā ar Juri, viņa vainoja puisi. Ar kāju palīdzību viņa izgrūda viņu ārā no gultas.
-Kas? Ko? Au! – viņš izdvesa skaņas pamostoties.
-Ko mēs vakar darījām?
-Es nezinu. Kāpēc tu esi plika? – viņš vaicāja, pamanīdams to, ka Melisa piesedzas ar segas palīdzību.
-Es nezinu, tāpēc jau es tev jautāju.
Pēc Jura sejas izteiksmes viņa saprata to, ka puisis neko neatceras. Melisa ievaidējās un palūdza Jurim pamest viņai kādu kreklu. Apģērbusies viņa izlīda ārā uz virtuvi. Tagad gribējās tikai dzert.
Virtuvē sēdēja Šarlote ar Amandu.
-Smukas krūtis, - labrīta vietā noteica Amanda.
-Kas īsti vakar notika? Es plika skraidīju apkārt vai? – Melisa vaicāja. Viņas balsī jau jautās bezcerība.
-Ne gluži.
-Bet?
-Beņķis tevi pie durvīm aplēja ar sīrupu un tu gāji mazgāt drēbes. Cik es sapratu pēc tā, cik ilgi tu paliki vannas istabā, tu biji tur aizmigusi. Tad tu pamodies un aizgāji gulēt uz savu gultu drēbes atstājot vannā, - Šarlote stāstīja.
-Viņa staigāja apkārt pusplika un es to neatceros, - ievaidējās Juris, kurš arī bija ienācis virtuvē.
-Varbūt skats bija pārāk fantastisks, lai to varētu atcerēties. Priecājies, ka nepaliki akls no tāda daiļuma uzlūkošanas,
-Melis smējās, juzdamies jau nedaudz labāk. Vismaz viņa nebija plika skraidījusi apkārt. Tagad atlika noskaidrot, ko viņa bija darījusi visu pārējo laiku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru